Anglijas Banka (BoE) negribīgi turpina darbu pie plašākai sabiedrībai pieejamas digitālās naudas formas izveides, jo pastāv risks, ka komercbankas nespēs tikt līdzi mazāk regulētiem tehnoloģiju uzņēmumiem, sestdien paziņoja Bankas vadītājs Endrū Beilijs.
Beilija piezīmes balstās uz viņa ilgstošajām bažām, ka viņš nevēlas, lai ikdienas maksājumi vai banku tipa pakalpojumi pārietu uz kriptovalūtām vai tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumiem, kas ir mazāk droši vai privāti nekā bankas.
BoE un Lielbritānijas Finanšu ministrija ir paziņojušas, ka ne agrāk kā 2025. gadā nepieņems galīgo lēmumu par to, vai turpināt ieviest valsts atbalstītu digitālo mārciņu jeb centrālās bankas digitālo valūtu (CBDC), pēc apspriešanās, kas izraisīja plašas bažas par privātumu.
“Šis (CBDC) nav mans vēlamais variants, taču to mēs nevaram izslēgt,” sacīja Beilijs Trīsdesmit valstu grupā Vašingtonā, centrālo banku un komercbanku pārstāvju forumā.
Lai gan Lielbritānijas elektronisko maksājumu infrastruktūra jau nodrošina ātrus pārskaitījumus bez sākotnējām izmaksām iedzīvotājiem, nākotnes digitālās valūtas veidi varētu piedāvāt vairāk iespēju tādās jomās kā automātiskie maksājumi.
“Komercbanku nauda, t.i., banku sistēma, ir vislabākā mājvieta šīm inovācijām,” sacīja Beilijs. “Bet vai tas ir vienīgais risinājums? Anglijas Bankā mēs turpinām gatavoties mazumtirdzniecības CBDC, jo, atklāti sakot, mēs vēl neredzam pietiekami daudz pierādījumu tam, ka inovācijas notiks komercbanku sistēmā.”
Šī iniciatīva ir daļa no globālās tendences, kuras mērķis ir izpētīt un attīstīt digitālās valūtas, lai modernizētu finanšu sistēmas un pielāgotos digitālās ekonomikas pieaugumam.
Bejlijs sacīja, ka komercbankas, iespējams, izvairās no inovācijām, jo tās guvušas pārāk lielu peļņu no pašreizējās sistēmas. “Runājot īpaši atklāti, ja no “sliedēm” (maksājumu sistēmām) gūtā rentes maksa kavē inovācijas un kavē konkurenci, tad tieši tāpēc mums ir vajadzīga mazumtirdzniecības CBDC,” teica Beilijs.